Gadījuma, epizodiska dzeršana

Pārmērīga alkohola lietošana sākas no tā dēvētās gadījuma jeb epizodiskās iedzeršanas. To mēs saucam par “mēreno” vai sadzīves iedzeršanu (“dzeru kā jau visi – pa svētkiem”). Alkohols tiek lietots ne biežāk kā reizi mēnesī, tikai ārpus darba laika un tikai konkrēta iemesla dēļ, devas nav lielas un neizraisa jūtamu reibumu. Cilvēks nezaudē kontroli pār izdzertā alkohola daudzumu, savu uzvedību, runu, kustībām, žestiem utt. Reizēm gadās arī iedzert par daudz, taču tas notiek reti un tieksmes pēc alkohola nav. Taču slimība ir viltīga un jau šajā stadijā organismā pakāpeniski attīstās pieradums pie alkohola. Ar laiku parastās devas vairs neizraisa gaidīto efektu, tāpēc alkohola lietotājs sāk tās palielināt. Medicīniskajā terminoloģijā to sauc par tolerances pieaugumu.

Mediķiem labi zināms tā saucamais brīvdienu alkoholisms, kad pēc saspringtas darba nedēļas cilvēks neatrod citu atslābināšanās un atpūtas veidu kā pasēdēšana pie pudeles draugu kompānijā. Lai gan darbdienās viņam nav vēlēšanās iedzert, zemapziņā jau veidojas noteiktas asociācijas: brīvdiena – iedzeršana, draugi – iedzeršana. Šī ieraduma sekas ir tolerances pieaugums pret spirtotajiem dzērieniem.