Iemesli, specifika, slimības attīstība

Atkarība no alkohola jeb alkoholisms ir hroniska biosociāla un psihiska slimība, kura progresē spirtoto dzērienu sistemātikas pārliekas lietošanas rezultātā. Atkarību izraisa narkotiska viela etilspirts. Psiholoģiskā plāksnē slimniekam notiek dzīves prioritāšu radikāla maiņa un personības degradācija. Fizioloģiski slimība liek sevi manīt, kad alkohols organismam kļūst par nepieciešamu produktu visu sistēmu darbības nodrošināšanai.

Lietot alkoholu un kļūt par atkarīgo cilvēku var pamudināt ļoti daudzi faktori un iemesli. Parasti tas nav viens iemesls, bet vesels to komplekss: piemēram, dažādi stresi (problēmas darbā, konflikti ģimenē, sarežģījumi attiecībās ar mīļoto cilvēku) un vēl kāds iekšējs iemesls – depresīvais personības tips, zema pašapziņa, pastāvīga neapmierinātība ar sevi utt. Protams, šajā uzskaitījumā jāiekļauj arī nelabvēlīga sociālā vide, audzināšanas problēmas un sliktas ģimenes svētku svinēšanas tradīcijas. Alkoholisms viennozīmīgi ir saistīts ar ģenētisko predispozīciju, taču nav saistīts ar cilvēka sociālo statusu vai viņa materiālo stāvokli. Iemesli, kādēļ rodas tieksme pēc alkohola, katram slimniekam ir dažādi, taču kopumā tos visus var apvienot vienā galvenajā iemeslā: tā ir cilvēka psihes nespēja uztver reālo dzīvi tādu, kāda tā ir, bez apziņu mainošām vielām.

Alkoholisma bīstamība un viltība slēpjas apstāklī, ka tas nav vienkārši fiziska vaina; atkarība veidojas ilgu gadu laikā, lēnām pakļaujot cilvēka personību. Atšķirībā no jebkura narkotiku veida stipra tieksme pēc alkohola attīstās gandrīz nemanāmi, sākumā neizpaužoties kā antisociāla uzvedība. Darba kolēģi vai mīlošā sieva var gadiem nenojaust par darba biedra vai vīra “vājību”, un atskārsme par problēmas smagumu atnāk vien tad, kad alkoholisms pārvēršas par stipru psihofizioloģisko atkarību no spirtotajiem dzērieniem.

Pastāv alkohola atkarības kritēriju sistēma – par slimības gaitas īpatnībām un slimības veidošanos pastāstīsim sīkāk.