Kopsavilkums par alkoholismu

Tā kā atkarība no alkohola ir hroniska slimība, kura principā nav izārstējama, tad tā pēc rašanās pavadīs cilvēku visu mūžu. Taču tas, ka alkoholismu nevar izārstēt, nebūt nenozīmē, ka to nevar ārstēt! Ir liela kļūda uzskatīt, ka “medicīna ir bezspēcīga”. Galvenais ir nezaudēt laiku un celt trauksmi, tiklīdz parādās pirmās pazīmes, kas liecina par cilvēka slimīgu tieksmi pēc alkohola. Ja “iesācējs” alkoholiķis tiks atstāts vienatnē ar savu problēmu, tā viennozīmīgi kļūs par viņa sociālās un psihofiziskās degradācijas sākumu.

Cilvēks, kurš pārmērīgi lieto alkoholu, parasti sevi neuzskata par atkarīgu un negrib ārstēties, tāpēc ļoti svarīgs ir tuvinieku pozīcija. Viņiem jāpārliecina slimnieks doties pie ārsta. Nevajag cerēt, ka cilvēks no dzeršanas „ligas” tiks vaļā ar tautas līdzekļiem, nevajag ticēt viņa paša solījumiem atmest dzeršanu. Tikai pieredzējis narkologs psihiators spēj kvalificēti un objektīvi novērtēt problēmas sarežģītības pakāpi, atrast pieeju slimajam un argumentēti motivēt viņu ārstēties. Tikai specializētā stacionārā, kur pacients visu laiku atrodas mediķu uzraudzībā, iespējams radīt nepieciešamos apstākļus atkarības ārstēšanai. Laikā iesāktas ārstēšanās rezultāts ir noturīga remisija, pilnīga atturēšanās no alkohola lietošanas mēnešu un daudzu gadu laikā. Gala rezultātā tiek izglābta vēl viena dzīve.