Otrā, izvērstā alkoholisma stadija

Otrajā slimības stadijā padziļinās visi tās simptomi un pievienojas jauni.

1. Alkohola abstinences sindroms – nepieciešamība “salāpīt paģiras", lai uzlabotu fizisko un psihisko stāvokli. Paģiru sindroms arī attīstās pakāpeniski. Ja sākumā nepieciešamība “salāpīt paģiras” rodas tikai pēc ļoti lielas spirtoto dzērienu devas, tad ar laiku jau 200-300 ml dzēriena pietiek, lai izraisītu “lomkas”. Sākotnēji alkohola abstinences sindroma (AAS) klīniskajai ainai ir raksturīgas galvassāpes, vemšana, vispārējs vājums, roku un ķermeņa trīcēšana, sirds pārsitieni. Vēlāk pievienojas arī psihiskie traucējumi: bezmiegs, trauksmainība, depresija, histērija, pēkšņi dusmu uzliesmojumi. Slimais burtiski neatrod sev vietu, mokošo dvēseles stāvokli pavada drebuļi un sviedri. Alkoholisma izvērstajā stadijā paģiras turpinās 2-7 diennaktis un vairāk.

Alkohola abstinences sindroms ir pierādījums tam, ka saistībā ar alkoholu notikušās izmaiņas organismā jau ir neatgriezeniskas. AAS nepāriet, pat ja atturībā nodzīvoti daudzi gadi, bet recidīvu gadījumā tas var pat padziļināties. Lūk, kādēļ ārstējošie ārsti narkologi ir nelokāmi taktikā: slimniekam ir pilnīgi jāatsakās no spirtotajiem, jebkura veida alkoholiskajiem dzērieniem uz visu atlikušo mūžu.

2. Alkoholisko dzērienu pārliekas lietošanas ierastā režīma (ritma) veidošanās: a) pastāvīgā, b) intermitējoša dzeršana, c) “plosts”. Pastāvīgajā formā iedzeršana notiek no dienas dienā nedēļām un mēnešiem – piemēram, katru dienu pēc darba. Ja arī gadās pārtraukumi (slimība, nepieciešamība vadīt transportlīdzekli vai virsstundu darbs), tie ir piespiedu un īsi, pēc tam cilvēks atkal atgriežas pie ierastās alkohola deras. Intermitējošajai dzeršanai ir savs cikliskums: pēc ilgstošas pastāvīgas dzeršanas uznāk stiprākas tieksmes periods, tad var būt īss – tikai 1-3 dienas ilgs - pārtraukums organisma novājinātības dēļ, pēc tam atkal salīdzinoši mērenas dzeršanas posms. „Plosts” ir alkoholisko dzērienu lietošana vairākas dienas un pat nedēļas, turklāt novērojama tieksme izdzert pēc iespējas vairāk; pēc tam nāk “apgaismības” periods, kurš ilgst no nedēļas līdz mēnesim. Pēc “plosta” parasti ir asi izteikts abstinences sindroms, gadās arī psihiski traucējumi: bezmiegs, depresija, vainas sajūta, trauksme, neizskaidrojamas bailes utt.

3. Alkohola izraisītā personības degradācija. Tā norit gan sociālajā, gan intelektuālajā, gan morālajā plāksnē. Slimnieks zaudē kritisku attieksmi pret savu stāvokli. Aizvien redzamākas kļūst personības sairšanas pazīmes: cilvēks nepievērš uzmanību iepriekšējām interesēm un vaļaspriekiem, zaudē interesi par notikumiem un apkārtējiem cilvēkiem, kuri nelieto alkoholu. Personības degradācija atsaucas uz uzvedību un izpaužas egocentrismā, melīgumā, lielībā, rupjībā utt. Novērojamas krasas garastāvokļa maiņas - vienu brīdi cilvēks ir komunikabls un jautrs, otru – nomākts un agresīvs. Pavājinās intelekts, atmiņa, uzmanība, spēja uztvert vajadzīgo informāciju. Toties degradējošies alkoholiķis demonstrē izdomu un neatlaidību, iegūstot naudu spirtoto dzērienu iegādei.