Narkomānijas formas

Psihiskā atkarība – izpaužas kā pastāvīga patoloģiska nepieciešamība mainīt savas izjūtas un stāvokli ar narkotiku palīdzību. Cilvēks cenšas izvairīties no psiholoģiskā diskomforta vai atbrīvoties no tā. Turklāt viņš nevar tikt vaļā no nemitīgajām domām par narkotikām. Viņa garastāvoklis ir nomākts, kad narkotikas nav pieejamas, un otrādi – cilvēks atdzīvojas, kad rodas iespēja tām piekļūt. Ir definēta tā dēvētā kompulsīvā atkarība – kad vajadzība pēc narkotikām ir tik stipra, ka tieksmei iegūt narkotisko vielu tiek pakļautas visas vēlēšanās un rīcība. Psihiskā atkarība neizbēgami rodas narkotiku regulāras lietošanas rezultātā, lai gan tai vēl nav abstinences somatisko pazīmju.

Ir ne tikai individuālā, bet arī grupas psihiskā atkarība, kas spilgti izteikta pusaudžu un jauniešu vidū. Šajā gadījumā tieksme pēc narkotikām uzrodas, kad jaunieši sapulcējas savā kompānijā un kopā pastāvīgi lieto kādu jau nomēģinātu narkotisko vielu, proti, „ķer kaifu”. Ārpus kompānijas tieksmes pēc narkotikām nav.

Fiziskā atkarība ir stāvoklis, kad viss slimnieka organisms jau ir pārkārtojies ilgstošas un regulāras psihoaktīvo vielu lietošanas rezultātā. Pastāvot fiziskajai atkarībai, ir spilgti izteiktas gan psihiskās, gan somatiskās novirzes, ja ir samazināta narkotiskās vielas deva, narkotika netiek lietota vai tiek neitralizēta ar speciāliem antagonistiem. Tādos gadījumos slimnieks cieš no abstinences sindroma („lomkas”). Stāvokļa kupēšana (atvieglošana) notiek tikai tad, kad organismā atkal nokļūst narkotikas. Narkotisko vielu lietotāju abstinences sindroma klīniskā aina atšķiras atkarībā no lietoto vielu veida.

Ir arī narkotiskās vielas, kuras var neizraisīt fizisko atkarību – lai gan visi citi hroniskas narkoloģisko vielu lietošanas atkarības sindromi ir skaidri redzami.