Amfetamīns (metamfetamīns, efedrons, pervitīns, prelidēns, fenmetrazīns metilfenidāns, deksamfetamīns, fenmetrazīns) ir tuvs psihostimulatoram kokaīnam. No kokaīna to atšķir mazāka eiforijas pakāpe un stiprāka stimulējoša iedarbība. Amfetamīns ir sintezēts ķīmiskais savienojums, kurš stimulē CNS tāpat kā hormoni noradrenalīns un adrenalīns. Taču, nokļuvis organismā, amfetamīns nevis izstrādā enerģiju, kā to dara ēdiens, bet gan otrādi – aktivizē to enerģiju, kura jau ir cilvēka organismā. Tas strauji nomāc apetīti, sašaurina asinsvadus un paaugstina asinsspiedienu.

Amfetamīna preparāti izsauc garīgo pacēlumu, možu, pacilātu garastāvokli, noņem nogurumu, rada mundruma, ātruma, skaidrības, pārliecinātības par savām spējām un spēkiem sajūtu. Šāds stimulējošais efekts ir padarījis amfetamīnu par vienu no vispopulārākajām narkotikām. Riska grupā ir nokļuvušas sievietes, kuras vēlas novājēt; studenti, kuri netiek galā ar mācību slodzi; autovadītāji tālbraucēji un citi tādu profesiju pārstāvji, kuriem darba pienākumu veikšanā nākas cīnīties ar nogurumu un miegainību. Tā kā preparāts stimulē potenci, noņem iekšējo spriedzi un kompleksus, to bieži izmanto seksuālās atbrīvošanās, kvalitatīva seksa veicināšanai.

Pareizi izmantoti - terapijas devā – amfetamīna grupas preparāti ir zāles. Tos izraksta narkolepsijas (paaugstinātas miegainības), depresīvo traucējumu, smadzeņu iekaisuma seku utt. ārstēšanai. Taču lielas amfetamīna devas izraisa psihisko un fizisko atkarību. Sākumā tā izpaužas kā nogurums, nespēks, ātra sakaitināmība, un cilvēkam šāds stāvoklis atkal „jādzēš” ar kārtējo devu. Atkarība no amfetamīna attīstās ātri, pēc divām nedēļām „kaifs” vairs nerodas, ir nepieciešamas lielākas devas, pēc tam arī biežāka lietošana. Veidojas narkotikām raksturīgā divu fāžu iedarbība. Kad pacēlums beidzas (parasti pēkšņi, pēc 6-8 stundām), to nomaina eiforija. Cilvēks ir uzbudināts un hiperaktīvs, saērcināts, reizēm pat agresīvs, pārlieku runīgs, visu laiku atrodas kustībā, ir pašpārliecināts un stipri pārvērtē savas iespējas. Eiforiju pavada drebuļi, svīšana, paaugstināta ķermeņa temperatūra un asinsspiediens, aritmija, reizēm asas sāpes sirdī, vēdera sāpes, slikta dūša un vemšana, redzot ēdienu.

Narkotiku lieto perorāli, intravenozi un ieelpojot. Straujas lietošanas pārtraukšanas rezultātā rodas abstinences sindroms. Tā pazīmes ir vispārējs vājums, nogurums, bezmiegs naktīs un miegainība dienā, zems asinsspiediens, depresija, pašaustīšanas idejas, pašnāvības mēģinājumi. Reizēm sastopami pretēji stāvokļi: viegla uzbudināmība, histērija, agresija, saniknošanās. Amfetamīna „lomkas” ilgst ap 2-3 nedēļām.

Ilgstošas amfetamīna atkarības sekas ir nepārejošs bezmiegs, anoreksija kā apetītes zuduma rezultāts, hipertonija, akūta psihoze (atgādina šizofrēniju, to pavada murgi un halucinācijas). Pastāvīgi palielinot devu vai pārdozējot, jebkurā brīdī var rasties krampji, iestāties koma, elpošanas un sirds ritma traucējumi, asinsizplūdums smadzenēs. Tas var beigties ar atkarīgā cilvēka nāvi.