Statistikas dati liecina, ka ekstazīns ir vispopulārākā narkotika jauniešu vidū un ietilpst visbīstamāko psihoaktīvo vielu sarakstā, jo pat vienreizēja vai epizodiska tās lietošana bieži beigusies letāli.

Ekstazīns ir daudzkrāsainas tabletes vai kapsulas ar logotipiem, kuras satur apmēram 150 mg (30-60%) sintētiskā preparāta stimulatora metilēndioksimetilamfetamīna (MDMA). Šai vielai ir psihostimulējoša un psihodēliska iedarbība, kas izraisa atkarību. Pārējās ekstazīna sastāvdaļas ir amfetamīna grupas vielas, LSD vai heroīns, kofeīns, psihoaktīvā vai neitrālā „ķīmija”. Faktiski tabletes sastāvā var būt viss kas: amonjaks, hinīns, paracetamols, aspirīns utt., pat indīgas vielas. Tieši šī „visa kā” dēļ ekstazīns ir neprognozējami bīstama narkotika.

Preparāta darbības pamata mehānisms ir saistīts ar stipru serotonīna izmešanu smadzenēs. Serotonīns ir hormons, kas iespaido vairumu emociju – tas tad arī izsauc spilgtus psihiskos efektus. Rodas emocionālās un fiziskās enerģijas pieplūdums, uzlabojas garastāvoklis, cilvēks izjūt eiforiju, viņu pārpilda prieks, laime un mīlestība. Narkotiku iedarbībā viņš nenogurstot spēj izturēt ekstremālas slodzes, ilgi negulēt. Ekstazīns veicina aktīvu oksitocīna izdalīšanos, un šī hormona koncentrācija strauji palielinās seksa laikā (ne velti ekstazīnu dēvē par „mīlas tableti”). Pēc 5-6 stundām narkotikas iedarbība pakāpeniski beidzas un iestājas fiziska un emocionāla iztukšotība: apātija, nomāktība, stiprs nogurums, miegainība. Tādā stāvoklī cilvēks var atrasties veselām dienām, tāpēc ka pēc mākslīga „ieskrējiena” organisms pūlas atjaunot spēkus. Diemžēl cilvēks bieži izvēlas nevis gaidīt, bet atkal ieņemt kārtējo tabletīti (atkarības sākums).

Zinātnieki ir izpētījuši, ka MDMA iedarbībā tiek sagrauta smadzeņu serotonīnā sistēma. Serotonīna hroniska deficīta rezultātā attīstās postnarkotiskā depresija, kas spēj „pagrūst” cilvēku uz pašnāvību. MDMA postoši iedarbojas uz atmiņu, domāšanu, tāpēc zūd spēja mācīties, atcerēties informāciju. Narkotika var negatīvi ietekmēt ģenētisko kodu. Seko arī fiziskā novājēšana, dzīvībai svarīgu orgānu distrofija. Letālu iznākumu visbiežāk izraisa akūta sirds vai nieru nepietiekamība, muskuļu plīsums, organisma nespēja reaģēt uz pārkaršanu un atūdeņošanos.

Abstinences sindroma simptomi: paaugstināts asinsspiediens, tahikardija un aritmija, paaugstināta ķermeņa temperatūra, paplašinātas acu zīlītes, sasprindzināti muskuļi, zobu griešana, apgrūtināta elpošana, uzbudinājums, nemierīgums, svīšana, slikta dūša, sausums mutē, reiboņi, bezmiegs, halucinācijas.