Fiziskā atkarība ir stāvoklis, kad viss slimnieka organisms jau ir pārkārtojies ilgstošas un regulāras psihoaktīvo vielu lietošanas rezultātā. Pastāvot fiziskajai atkarībai, ir spilgti izteiktas gan psihiskās, gan somatiskās novirzes, ja ir samazināta narkotiskās vielas deva, narkotika netiek lietota vai tiek neitralizēta ar speciāliem antagonistiem. Tādos gadījumos slimnieks cieš no abstinences sindroma („lomkas”). Stāvokļa kupēšana (atvieglošana) notiek tikai tad, kad organismā atkal nokļūst narkotikas. Narkotisko vielu lietotāju abstinences sindroma klīniskā aina atšķiras atkarībā no lietoto vielu veida.

Ir arī narkotiskās vielas, kuras var neizraisīt fizisko atkarību – lai gan visi citi hroniskas narkoloģisko vielu lietošanas atkarības sindromi ir skaidri redzami.