+371 29586640, +371 29164909
+371 27717023, Diennakti!
Apmaksai par pakalpojumu tiek pieņemtus maksājumu kartes, pārskaitījums vai skaidra nauda.
Ārstniecības iestādes kods 0100-00183.
Atkarība no alkohola jeb alkoholisms ir hroniska biosociāla un psihiska slimība, kura progresē spirtoto dzērienu sistemātikas pārliekas lietošanas rezultātā.
Pirms 60 gadiem, 1956. gadā, Pasaules Veselības organizācija (PVO) atzina narkomāniju par slimību. Norises smaguma un atkārtošanās dēļ šī slimība tiek pielīdzināta visbīstamākajām vēža formām. Lai gan aizvadītā pusgadsimta laikā medicīnas zinātne ir izstrādājusi daudz narkoloģisko vielu atkarības ārstēšanas metožu, tā tomēr tik un tā paliek „gadsimta slimība”. Turklāt atkarība no narkotiskajām vielām skar aizvien jaunākus cilvēkus, iekļūstot arī bērnu un pusaudžu vidū, un tas ir ļoti satraucošs fakts. Narkomānija ir visas sabiedrības sociālā slimība, un nav pamata cerēt, ka tā drīzumā tiks izskausta. Taču konkrētos gadījumos ārstēšanās panākumi ir paša cilvēka rokās.
Atkarība no nikotīna ir organisma patoloģiska vajadzība pēc nikotīna, kas rodas, smēķējot tabaku. Nikotīnismu varam nosaukt par sadzīves narkomānijas paveidu, tās visizplatītāko formu. Lai gan oficiāli smēķēšanu pieskaita vienkārši „kaitīgiem paradumiem” un neuzskata par narkomāniju, atkarība no nikotīna rodas un attīstās pēc tiem pašiem principiem kā alkohola vai narkotisko vielu atkarība. Arī tā izpaužas kā tolerances pieaugums, abstinences sindroms, kad organismā trūkst nikotīna, regulāra nekontrolējama lietošana, hroniska tieksme, neveiksmīgi mēģinājumi samazināt „devu” utt.
