Kokaīns, slengā koks, koka, sniegs, rafināde, svilpiens – ir narkotiskas iedarbības psihotropais stimulējošais preparāts, alkaloīds, ko iegūst no Erythroxylon coca krūma lapām. Tiek izgatavots kokaīna pastas vai kokaīna sāls veidā. Pēc izskata tas ir balts pulveris, un parasti tiek ieelpots no gludas virsmas (stikls, spogulis) caur salmiņu vai caurulīti. Tā kā kokaīna sāls viegli šķīst ūdenī, to dažkārt lieto orāli vai injicē vēnā (šis paņēmiens bieži izraisa pārdozēšanu).

Neatkarīgi no lietošanas veida preparāta psihomotorā iedarbība parādās uzreiz. Tiklīdz pulveris saskaras ar deguna gļotādu, sākas tā saucamais „kaifs”. Tas ir eiforijas, absolūtas jautrības un pārākuma stāvoklis, fizisko un garīgo spēku apogeja. Cilvēks ir uzbudināts, taču ļoti sakoncentrējies, smadzenes darbojas ātri un precīzi, milzīgs enerģijas pieplūdums krasi paaugstina darba spējas un izraisa bezmiegu.

Kokaīna lietošanas fiziskās pazīmes: paplašinātas acu zīlītes, paātrināta sirdsdarbība, saspringti muskuļi, saspiesti žokļi.

Stimulējošais efekts nav ilgs, tikai 10-40 minūtes, pēc tā sākas depresija, trauksme, panika. Pirmais abstinences sindroms var būt salīdzinoši viegls, līdzīgs nelielām paģirām. Šajā faktā slēpjas kokaīna bīstamība: nesajutis „bumeranga efektu”, cilvēks vēlas atkārtot eiforijas stāvokli un bez bailēm uzņem kārtējo devu – un tas kļūst par pieraduma procesa sākumu. Pamazām abstinences sindroms padziļinās, depresijai pievienojas agresivitāte, paranoīdais aizdomīgums, murgaini traucējumi un halucinācijas. Halucinācijas pavada tipiskās taktilās sajūtas: slimajam liekas, ka pa ķermeni rāpo tārpi un kukaiņi, ka tie lien zem ādas. Viņš mēģina tos no turienes „izņemt”, kasot ādu un atstājot tajā kasīšanas pēdas un dziļus skrāpējumus.

Kokaīna ilgstoša lietošana izraisa smagas un neatgriezeniskas sekas: smagus asinsrites sistēmas, sirds un smadzeņu asinsvadu bojājumus, aknu, nieru un plaušu sairšanu, deguna asiņošanu un asins atkrēpošanu; kurlumu; gļotādas iekaisumu, ožas un garšas zudumu. Taču kokaīna atkarības visbīstamākās sekas ir personības sabrukums – kokaīna psihoze, kura izpaužas kā bezmiegs, depresija un dzīves motivācijas trūkums, paranoja, vajāšanas mānija, redzes, dzirdes un taustes halucinācijas.

Kreks – kokaīna „īstais brālis” – ir ne tikai tā vislētākā, bet arī visiedarbīgākā un riskantākā forma. Nosaukums „kreks” radies no raksturīgās skaņas: kad šo vielu smēķē, tās kristāli kūst un dzirdami sprakšķi. Smēķējot viela tiek uzsūkta ar visu plaušu alveolu virsmu, tāpēc psihiskā un fiziskā atkarība no kreka smēķēšanas iestājas pat ātrāk nekā no kokaīna intravenozajām injekcijām. Vēl bīstamāks ir spīdbols (kreka un heroīna maisījums, „šūpoles”), jo tajā šķērsiedarbojas sedatīvās un stimulējošās vielas. Tāds savienojums attiecīgi izsauc arī šķērsatkarību ar ļoti smagu abstinences sindromu. Spīdbola lietotājiem ir ļoti augsts narkotiku pārdozēšanas un sirdslēkmes risks.