Dažādas narkotiskās vielas atšķirīgi iedarbojas uz cilvēka organismu un izsauc kādu no atkarībām: psihisko, fizisko vai abas divas kopā. Tā kā šobrīd psihoaktīvo preparātu skaits jau ir pārsniedzis tūkstoti, un daudziem no tiem ir jaukta iedarbība, narkotiskās vielas aizvien biežāk iedala nevis pēc to ķīmiskā sastāva, bet gan iedarbības uz cilvēku. Vairākums speciālistu šobrīd atzīst šādu narkotisko vielu iedalījumu:

1) centrālo nervu sistēmu nomācošās narkotikas. Ķīmiskā efekta ziņā tās ir narkotiskie analģētiķi, kas izsauc eiforiju un vienlaikus dod nomierinošu sajūtu. Šādi preparāti ir opijs un tā atvasinājumi - heroīns, morfīns, kodeīns un sintētiskie analogi: metadons, tramadols, promedols, fentanīls. CNS nomācošajiem preparātiem pieskaitāmi arī miega zāļu preparāti barbiturāti;

2) centrālo nervu sistēmu uzbudinošie preparāti. Tās ir vielas, kas izsauc eiforiju un vienlaikus uzbudina CNS: efedrīns, amfetamīns, ekstazīns, MDMA, kokaīns un tā paveidi – kreks, spīdbols;

3) halucinogēni - vielas, kas izraisa eiforiju un halucinācijas. Šajā grupā ir preparāti delīranti, t.i., „lidojošās” narkotikas (līmes, šķīdinātāji, lakas un citi inhalanti) un psihodēliķi, kurus savukārt var sadalīt mazajos (hašišs, marihuāna, muskatrieksts, banāna miza u.c.) un lielajos (LSD, psilocīns un psilocibīns, meskalīns u.c.)